No mācekļa līdz skolotājam

Pašu pirmo sesiju piedzīvoju pirms 3 gadiem, kad pēc mācībām pie metodes autora Sela Rakeli viņa Krievijas tūrē atgriezās Inese Gulbe (https://www.laikalinijas.lv/). Es nezināju, ko nozīmē Laika Līnijas, kas tā par metodi, bet kaut kas šķita tik vilinošs, ka diezgan drīz arī tikāmies uz meditāciju. Visvairāk mani pārsteidza sajūta, ka vienlaicīgi spēju būt gan šeit un tagad telpā, kur atradāmies, gan ieraudzīt un sajust, ko biju piedzīvojusi traģiskā notikumā kaut kad viduslaikos. Visas sajūtas manā ķermenī signalizēja, ka tas notiek pa īstam, taču jau pēc minūtes jutu tik lielu atvieglojumu, mieru un drošību, ka šķita gandrīz neticami. Man pietika ar šo vienu sesiju, lai sajustu, ka vēlos apgūt pašu metodi.

Jau 2020. gada rudenī pienāca iespēja mācīties latviešu grupās. Biju ļoti laicīgi pieteikusies pasākumam, taču pēc tam paspēju pašaubīties, līdz vienu dienu pēc autora grāmatu lasīšanas saņēmu ziņu. Gatavoju ģimenei pusdienas, turpinot šaubīties un domāt, vai vispār varēšu to darīt, ka neesmu taču praktizējusies meditāciju vadīšanā utt. Pēkšņi visā ķermenī ieplūda sajūta, ka esmu tādā kā dušā. Kāda dzirkstoša, kustīga enerģija izgāja man cauri, reizē arī ienesot domformu - "nevērtē kurjeru, skaties uz pirmavotu". Vēlāk dažādās situācijās atkal esmu sastapusies gan ar šo enerģiju, gan ar vēstījumu, un tā reizē arī mudina būt atvērtai un skatīties, ko vēl un kas tālāk.

Laika līnijas man atvēra jaunu pasauli. Pēc pirmā līmeņa pabeigšanas ātri metos praksē un biju ļoti pārsteigta, ka katrs satiktais cilvēks stāstīja manu dzīvi. Sakrita gadi, notikumi, dažādas detaļas, kas ļāva pa īstam piedzīvot, ko nozīmē - palīdzot citiem, mēs palīdzam paši sev. Vēl nenojautu, ka nākamais solis būs pārvarēt vislielāko savu nedrošību - būt atklātai svešu cilvēku priekšā. Es taču biju ar lielu pieredzi skolā - kas to būtu domājis, ka piedzīvošu panikai līdzīgus stāvokļus, kad sākšu runāt par sevi meditāciju apļos, retrītos un meistarklasēs. Es, kas biju pieradusi būt uzmanības centrā un "publikas" priekšā, stostījos, rīstījos, sarku un bālēju, sirds dauzījās kā negudra, un vienīgā sakarīgā doma manā prātā bija - kaut nu ātrāk šis mirklis pārietu un, bāc, ko es te runāju.

Šī bija problēma, kam Laika līnijās es veltīju visvairāk uzmanības un darba. Tie bija gan skolotāji un nejauki bērni, kuriem es ļāvu iedragāt manu pašapziņu, gan arī baisi notikumi citās dzīvēs, kuru enerģētiskos nospiedumus biju izlēmusi sakārtot šajā dzīvē. Dziedināšana nenotika vienas dienas un vienas sesijas laikā. Ir pat kāds notikums, pie kura esmu atgriezusies jau četras reizes, atkal notīrot kādu jaunu negatīvo emociju un pārliecību slāni. 3. līmeņa apmācībās viena no tehnikām ir mastermind meditācija, kad visa grupa strādā ar katru individuālo pieprasījumu. Es ļoti ilgi šaubījos un baidījos, vai atklāties - būtu bijis tik viegli palūgt dziedināšanu mammai vai dēlam un vienkārši vienoties kopīgajā aplī. Bija sajūta - tagad vai nekad. Tās bija 10 minūtes, pēc kurām sēdēju un domāju - tiešām? Tik vienkārši tas norimst? Vai tāpēc tik ilgi to nesu sevī? Kad mazliet vēlāk apmācību noslēgumā autors ieminējās, ka plāno kaut kad skolotāju kursu, jo būtu vajadzīgi vēl cilvēki, lai mācītu citiem metodi, es biju gatava celt roku. Visā ķermenī ielija prieks un jutu, ka šī ir ziņa tieši man.

Par lielu pārsteigumu, skolotāju kurss tika organizēts jau tajā pašā gadā. Es nevarētu būt pateicīgāka par grupu, kas toreiz sanācām kopā. Brīnumaini, maģiski un spēcīgi meistari, katrs ar savu unikālo mirdzumu. Jau gatavojoties apmācībām un vēlreiz atkārtojot 1. līmeni, iepazinos ar Georgiju no Bulgārijas (https://www.timelinehealing.space/), jo pāru sesijām viņš lūdza partneri, kas runā angļu valodā. Tieši mūsu satikšanās enerģētiskajā laukā ļāva man iepriekš jau zināmo traumu ieraudzīt vēl citā griezumā, paplašināt savu jušanu un atvērties pasaulei. Arī kolēģi vēl joprojām mēdz pieminēt - "Jolanta pirms tās sesijas un Jolanta pēc". Jāsaka, ka vēl joprojām neesmu piedzīvojusi tik spēcīgu un stabilu grupas lauku, tāpēc varu ieteikt katru no viņiem gan apmācībām, gan individuālam darbam (https://salrachele.ru/iscelenie-vremennyh-linij/prepodavateli).

Te nu es esmu. Pievēršot uzmanību lielākajām bailēm, patiesībā dzīve man sagādāja dāvanu - es kļuvu par skolotāju, kas mācību procesā godīgi padalās par veiksmēm, neveiksmēm un šaubām. No sirds apraudos, kad "atveras" kādas atmiņas par kopīgām pieredzēm. Pateicos Debesīm, kas pie manis sūta visus šos cilvēkus, kas atkal un atkal apliecina - mūsu ir daudz un nākotnes laika līnija ir brīnišķīga.

Nav komentāru

Komentēt