Tava zvaigzne debesīs

Seno ēģiptiešu zvaigžņu sistēmas noslēpumu uzzināšana bija viens no maniem mērķiem Luksorā. No Dženas itin bieži biju dzirdējusi, ka mūsu organizators un gids Aufs ir viens no dažiem cilvēkiem pasaulē, kas zina šo sistēmu un var iztulkot tavu vārdu senēģiptiešu valodā, kas ir kā pavediens, lai iegūtu norādi par savu zvaigzni. Tā kā mums bija paredzēts daudz laika pavadīt kopā, cerēju, ka visa grupa uzzinās savus vārdus un zvaigznes. Tomēr Aufam uzradās citas lietas, ko risināt, mainījās mūsu plāni un pat gids. Katru dienu cerēju - noteikti šovakar! - taču no zvaigžņu sistēmas un senajām zināšanām nebija ne miņas. 

Kādu vakaru viņš piedāvāja man parādīt kādu īpašu vietu netālu no mūsu viesnīcas, kas varētu noderēt kādai grupas aktivitātei citā dienā. Pa ceļam vēlreiz atgādināju, ka visi gaidām ieskatu par zvaigznēm. Mēs bijām nogriezušies no galvenā ceļa un braucām starp labības laukiem, kad sajutos tā, it kā būtu pieslēgta pie strāvas - sirds dauzījās, viscaur ķermenim skrēja impulsu straumes un nespēju savirknēt vārdus loģiskā teikumā. Mēs bijām ieradušies īstajā vietā. Izkāpjot no auto, Aufs stāstīja, ka esam starp 2 tempļiem, un cilvēki runā, ka esot apakšzemes tuneļi, kas tos savieno. Neatceros precīzu attālumu starp tempļiem, taču katrs no tiem atrodas citā Nīlas krastā. Nakts melnumā redzēju gaismas punktiņus, kad viņš ar pirkstu rādīja katra tempļa atrašanās vietas. Man nevajadzēja pierādījumus, es jau ierašanās brīdī jutu šī lauka atmosfēru. Šobrīd tur aug kvieši, un neviens vēl nav veicis izrakumus, bet es ticu, ka kādu dienu arī tur atradīs kādus pierādījumus. Luksora ir ļoti īpaša ar to, ka vēl joprojām tur notiek atklājumi, cilvēki atrod kapenes, statujas un citas lietas, kas tūkstošiem gadu bijušas apslēptas smiltīs vai klintīs. 

Visa grupa uz šo lauku tomēr neaizbraucām. Mēs tur bijām īsu laiku, turklāt daudz laika pavadījām ar Laika līniju dziedināšanas apmācībām, daloties pieredzē un meditējot, tomēr es priecājos, ka man ir tik daudz lietu, ko noteikti nākamreiz gribētu paspēt. Es arī zinu, ka katrs no mums saņēma daudz iespaidu un enerģētisko kodu un ka katra dvēsele bija ieplānojusi sev citu specifisko buķeti.

Pēdējā dienā devāmies nelielā izbraucienā pa Nīlu, kad pēkšņi sapratu - vairs jau izdevības nebūs. Labākais, ko varēju darīt, bija ļauties lielās upes valdzinājumam, skaņojoties un sajūtot tās vibrāciju. Es nezinu, kā ir citiem ceļotājiem, taču man Nīla šķiet tāda pati kā Daugava. Arī, vērojot Luksoras skatus, man laiku pa laikam pārklājās bildītes ar Rīgu. Jutu arī kādu senāku līniju, pašu pirmsākumu. Kāds impulss manās smadzenēs lika paņemt telefonu ar nesenās konsultācijas ierakstu, kur ieguvu apstiprinājumu par savas dvīņu liesmas atrašanās vietu un lomu. Klausījos šo vietu vēlreiz un domās saucu vārdu. Atverot acis, debesīs redzēju roku. Kāds mākonis uz to brīdi bija ieņēmis formu, kas pat ļāva ieraudzīt un saskaitīt visus pirkstus. Izstiepu savējo pretim un uzreiz sajutu zelta gaismas plūsmu, kas kā biezs sīrups piepildīja plaukstu un spiedās caur pirkstiem, ietekot Nīlā un izplešoties uz visām pusēm. Tu zini šo stāstu, tu zini..

Aizvēru acis un ieraudzīju sevi pavisam mazu. Es biju ēzeļa mugurā un kopā ar kādu vīrieti devos ceļā. Jutu, ka tas ir saistīts ar citiem šajā grupā, tāpēc sāku stāstīt šo stāstu skaļi. Biju domājusi, ka  pārējie papildinās detaļas un palīdzēs man iegūt kādu skaidrību par citu manas eksistences pieredzi. Sapratu, ka esmu kopā ar tēvu, un vēl pēc brīža, ka tajā dzīvē Aufs bija mans tēvs. Mēs daudz laika pavadījām dabā, ceļojot no vienas vietas uz otru, un vakaros vērojām zvaigžņu pilnās debesis. Pēkšņi sajutu, ka tā ir zvaigžņu sistēma, ko viņš man bija mācījis, tātad tā joprojām atrodas kaut kur manas dvēseles pieredzē un ir ierakstīta DNS kodā. Es to esmu zinājusi, un tagad viņš atrodas man blakus, lai palīdzētu atcerēties! Man nevajadzēja parastā klienta pieeju, sajutu, ka esmu rokas stiepiena attālumā. "Lūdzu, runā arābu valodā!" sajutu to pašu impulsu, ko iepriekš templī ar gidu. Viņš izbrīnījās, taču pēc īsas pauzes sāka.

Varbūt tā bija arābu valoda, varbūt seno ēģiptiešu, es jau tās nemaz neatšķiru, taču tieši šī skaņas koda vibrācija mani ieveda jaudīgā iekšējā ceļojumā. Es ieraudzīju ziedu, tad spožu gaismas staru no debesīm un vēl pēc brīža - ļoti konkrētu vietu. Tur redzamas vairākas zvaigznes, un es zinu, ka kaut kur starp tām ir arī manējā. Tagad, kad paskatos debesīs tajā virzienā, katru reizi jūtu izteiktu viļņošanos visā ķermenī. Nav vārdu, kas spētu to pa īstam aprakstīt. Es zinu un jūtu vēl vairāk, taču šis ceļojums vēl nav galā. Džena saka, ka esmu vienīgais cilvēks, kas savienojies ar savu zvaigzni šādā veidā, apejot sistēmas algoritma soļus. Man tā bija atcerēšanās. Brīdī, kad pieņēmu lēmumu akceptēt visas savas maģiskās daļas, dzīve atbildēja ar vēl brīnumainākiem pavērsieniem. Nākamie notikumi parādīs, kam un kāpēc to vajadzēja. 

Nav komentāru

Komentēt